Te tono i ngā whakaahua Māori

Haere mai

Tēnā koutou katoa, te hunga e ngākau-nui nei ki tēnei kaupapa.

Kei tēnei aratohu ētahi whakamārama mō te mahi nui a Tāmaki Paenga Hira ki te whai i ngā huarahi e tika ana ina tono mai tētahi hunga ki te whakamahi i ngā whakaahua o ngā tāngata Māori, kaupapa Māori hoki. Ko te whai a Tāmaki Paenga Hira kia piripono ki ngā tikanga Māori, kia ū hoki ki ngā tikanga mahi papai rawa mō tēnei mea te whare pupuru taonga. He wāhi nui hoki tēnei o te ū o te Tāmaki Paenga Hira ki te noho kōtui i raro i Te Tiriti o Waitangi. Ka kite tonu koe i ētahi tohutohu mō te tono i ēnei whakaahua, te whakamārama poto mō ngā whakaritenga whakatau, me ngā āhuatanga ka tūponotia e koe, te kaitono.

Ko tā ēnei whakaritenga he whai kia hāpaitia ngā tikanga me ngā whakaaro Māori, me te tautoko i te tangata kia whai wāhi, kia whakamahi hoki i ngā whakaahua Māori.

He pērā te tiaki me te manaaki i te katoa o ngā taonga i Tāmaki Paenga Hira. Ka kīia tētahi mea he taonga mehemea ka pā tētahi o ēnei āhuatanga:

  • He whakaahua nō tētahi tupuna Māori;
  • I whai pānga hāngai tonu ki tētahi tupuna Māori e mōhiotia ana he Māori;
  • he ingoa Māori tuku iho tōna;
  • E whakaarotia ana he taonga nui ki tētahi iwi, ki tētahi hapū Māori, i te takiwā ake o te taonga;
  • He mana tupuna tonu tōna*

 

* Hei tauira, ko ngā mea raranga Māori tawhito, ngā kākahu i mahia ki te harakeke, ki te kiekie, ki te pīngao rānei, ngā whāriki, ngā kete, ngā maro; me ngā momo taonga whakanikoniko katoa i mahia ki te rākau, ki te kōiwi, ki te kōhatu pēnei i te pounamu, ngā patu, ngā heru, me ngā hei matau.

Ngā aratohu

I takea mai tō mātou tauira Mātauranga Māori i ngā mātāpono e whai ake nei:

Te Mātāpono Tuatahi: Te Manaakitanga

E mea ana mātou ki te whakapiki i te āhei me te whakauru mai o te iwi ki ngā kohinga me ngā kōrero tuku iho a Tāmaki Paenga Hira, rā roto i tā mātou whare tiaki whakaahua. Ko tā mātou tū, kia āwhina i te tangata ina haere mai, me te whakaaro, ka whakaaetia te nuinga o ngā tono, hāunga ērā e mārama ai he take mō te whakakāhore. Otirā ko ngā tono kāore e whakaaetia ko ērā e mōhio nei mātou he here kei runga, i raro i ngā tikanga o tētahi iwi.

Ko tā mātou whai kia mōhio pū mātou ka hāngai ngā whakaahua ki ngā hiahia o te kaitono, kia kaua hoki e pokanoa ki runga i ngā here o ngā tikanga ā-iwi.

Te Mātāpono Tuarua: Te Mana Taonga

Ko te mātāpono o te Mana Taonga, he whai kia tiakina kia purutia hoki te mana o tētahi taonga. Rā roto o tēnei whāinga ka taea te mana o te taonga te whakapiki, ina tūhonotia ki ngā haere, ki ngā kōrero tuku iho, me te iwi nōna taua taonga.

Te Mātāpono Tuatoru: Ko te Mana Whenua

Hei ārahi tēnei mātāpono i a mātou i roto i ō mātou here ki ō mātou hapori taketake, ahakoa kua oti te whakawhāiti, ahakoa kei tua o te titiro e tārewa ana. Ko tā mātou kawenga kaitiaki he whai kia whakapikia te mana o ngā hapori o ngā whakaahua Māori, ahakoa kei te oho, kei te moe rānei ngā hononga.

He whānui tonu tā mātou titiro ki tēnei mea te mana pupuru taonga, ā, ka mahi nui mātou ki te tautohu i ngā pānga ā-iwi katoa, me ngā hononga katoa. I ngā wā e taea ai, ka tuku atu mātou i ngā tono ki ngā kaipupuru, ki ngā hapū/iwi hoki, mehemea e mōhiotia ana. Ko tā mātou whāinga ia he āwhina i te kaitono i ngā wā e tika ana kia pērā.

Te Mātāpono Tuawhā: Te Kaitiakitanga

I raro i tēnei mātāpono o te Kaitiakitanga, he tika kia teitei tonu te āhua o te tiaki i ngā whakaahua Māori. Inā ētahi o ngā whakaahua e whakaarotia ana e mātou kia tūpato, he mana taonga tō te taonga:

  • Ngā taonga Māori katoa, tae atu ki ērā e mōhiotia ana ngā hononga ā-iwi, me ērā kāore i te mōhiotia nō hea
  • Ko ngā pikitia kanohi, ahakoa e mōhiotia ana ko wai, tē mōhiotia rānei
  • Ko ngā whakaahua o te hunga kua ngaro ki te Pō
  • Ko te Wharenui o Hotunui. Ka noho te mana whakahaere o ngā whakaahua hou katoa o tēnei whare ki te whānau Taipari. Ka whakahaeretia ngā tono mō ngā whakaahua tawhito, ahakoa i te wāhi i tū ai te wharenui, i roto hoki i te whare pupuru taonga o Tāmaki Paenga Hira, i raro i ngā aratohu kua oti te whakatatū.
  • Ngā whakaahua whakakinokino i tētahi rōpū, whakaahua mahi tinihanga rānei, whakaiti i te mana o te momo iwi, kino rānei ki te titiro a aua iwi, ngā whakaahua rānei e mōhiotia ana kei te hē, ehara i te tōtika ngā ingoa, ngā taitara, ngā kupu whakamārama i te taha, kei te tino kino rānei ngā ingoa me ērā atu mea ki te titiro a tētahi iwi.
  • Ka hē pea te whakamahi i te whakaahua hei mea mō tētahi whakapono rerekē, mō ngā mahi toi rerekē, ka takahia rānei te tapu, ka whakanoatia rānei tētahi taonga.

I raro i tēnei mātāpono ka whaka- haeretia he ritenga tirotiro tuarua me he mea he uaua ngā mea hei whiriwhiri mō tētahi tono whakaahua.

 

 

Image (right): Goldie, CF (1902). Te Aho, a noted Waikato Warrior. Auckland War Memorial Museum Tāmaki Paenga Hira. PD-1951-1-18. Copyright permissions apply.

Te tono i tētahi whakaahua

Ka whakamahi mātou i tētahi tauira Mātauranga Māori mō ngā whiriwhiri me ngā whakatau katoa, ā, ki te tae mai he tono, anei ā mātou pātai:

  • Ngā tino kōrero mō te whakaahua, te taonga rānei
  • Ka ahatia te whakaahua
  • Ngā pānga ā-iwi o te kaitono.

 

Mā tō mātou rōpū whakaahua e

  • Piri ki ngā ritenga whakaae i runga i ngā mātāpono o te mātauranga Māori
  • He tohutohu mō ētahi atu tika ka whāia pea e te kaitono
  • Whai kia whakaotingia he whakautu i roto i te wiki kotahi o te taenga mai o te tono
  • Pupuru tētahi rekoata o te tono me te whakatau
  • Tiaki te matatapu o ngā tono katoa, hāunga ērā kua whakaae kē te kaitono kia tukuna ngā āhuatanga o te tono ki ētahi atu.

 

Hei tīmata i tō tono whakaahua, whakakīia tā mātou puka tono.

Te Mātāpono Tuarima

Tēnei mātou te whakamihi atu ki Ngā Taonga Film and Sound Archives New Zealand, ki ngā Whare Pukapuka o Tāmaki Makaurau, ki te whare pukapuka o Hocken, ki te whare pupuru taonga o Rotorua, me te Whare Pukapuka o Alexander Turnbull, nā rātou i tautoko te tāreitanga o ēnei aratohu, ā, ka tāria ngā whakahokinga kōrero mai a te iwi, e piki ake ai ēnei ratonga. Tukua mai ngā whakaaro ki mātou puka tono.

Kua oti ngā aratohu nei te raihana i raro i tētahi Creative Commons Attribution 4.0 International License. Ka taea tētahi mea te whakamahi anō, te tohatoha, me te whakamahi mō ngā kaupapa arumoni i raro i taua raihana, engari, me mātua whakaputa te ingoa o Tāmaki Paenga Hira i te taha.


 

Download a printable version of this guide

 

 

 

Image (right): The Māori Contingent gather on the beach at Gallipoli. Edward G. Williams Collection. Auckland War Memorial Museum Tāmaki Paenga Hira. PH-ALB-212-p15-2. Copyright permissions apply.